Pļaviņu novada bibliotēkā uzsākta lasītāju automatizēta apkalpošana
Jūlija mēneša pirmā diena bija patiesi nozīmīga un svarīga Pļaviņu novada bibliotēkai – tās darbiniekiem un arī lasītājiem, jo tika uzsākta automatizēta apkalpošana abonementā, lasītavā un interneta lasītavā. Par pirmo automatizēti apkalpoto lasītāju kļuva pļaviņiete Laila Ozoliņa.
Lai tas notiktu, bija jāizveido lasītāju un bibliotēkas lietotāju datubāze, kurā uz pašreizējo brīdi reģistrēti 1021 bibliotēkas apmeklētājs; kā arī datubāze, kur atspoguļots bibliotēkas krājums ar aptuveni vairāk kā 13 tūkstošiem monogrāfisko izdevumu un 1,5 tūkstoti periodisko izdevumu – viss bibliotēkas aktīvais krājums. Elektroniskajā katalogā vēl jāievada krājuma pasīvā daļa, samērā maz un reti pieprasīti agrāko gadu izdevumi.
2004.gadā bibliotēka, pateicoties valsts finansējumam, uzsāka veidot lokālo datubāzi bibliotēku informācijas sistēmā ALISE (Advanced Library Information System), kas ir izplatītākais bibliotēku automatizācijas risinājums Latvijā. Šī datubāze nebija pieejama lietotājiem ārpus bibliotēkas; ierobežotas bija arī datu apmaiņas iespējas ar citām bibliotēkām. Apmaiņa ar bibliogrāfiskajiem ierakstiem notika izmantojot e-pastu.
2008.gada nogalē mūsu bibliotēkas veidotajai datubāzei tika uzsākts sapludināšanas process ar Aizkraukles un Kokneses bibliotēku veidotajām datubāzēm. Šis process ieilga un tikai ar 2009.gada sākumā varējām atkal atsākt veidot nu jau reģionālo elektronisko kopkatalogu. Tādi paši procesi tika veikti visā Latvijā, atbilstoši valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas koncepcijai, kura kā gala rezultātu paredz vienota bibliotēku portāla izveidi visām Latvijas bibliotēkām; tādējādā veidā garantējot maksimālas iespējas un ērtības visiem bibliotēku izmantotājiem Latvijas valstī.
Pateicoties ALISEs-i versijai, ieguvām maksimāli plašas iespējas sadarboties ar citu bibliotēku kolēģiem gan Aizkraukles reģionā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Tagad bibliotēkai ir iespēja jebkurā laikā pieslēgties nacionālās bibliogrāfijas datubāzēm, reģionālajiem serveriem Venstpilī, Rīgā, Limbažos un Bauskā. Bieži izmantojam arī Krievijas Valsts bibliotēkas datubāzi, bet grāmatām angļu un vācu valodās meklējam bibliogrāfiskos ierakstus ASV Kongresa bibliotēkas katalogā. Šos procesus nodrošina BIS ALISE.
Reizē ar kopējas datubāzes izveidi visam Aizkraukles reģionam tika sakārtots svarīgs un gana problemātisks jautājums par datu drošību – tie tagad glabājas Aizkraukles reģionālajā serverī un par to rūpējas TietoEnator Alises speciālisti.
Bibliotēku informācijas sistēma nodrošina, ka ievadot ziņas par bibliotēkas lietotājiem un izveidojot bibliogrāfisko ierakstu un pievienojot tam eksemplāra ziņas, tiek automatizēti nodrošināti visi pārējie bibliotēkas darbībā svarīgie procesi: meklēšana, atlase, izsniegšana, bibliotēkas krājuma uzskaite, inventarizācija, statistiskā uzskaite, atskaites.
Kāpēc vispār bibliotēkām nepieciešama automatizācija? Domāju, ka tikai modernas un sakārtotas infrastruktūras esamība var nodrošināt zināšanu apstrādi, izplatīšanu un vispārēju pieejamību, kas ir vistiešākais bibliotēku uzdevums. Vispār zināma patiesība, ka galvenais attīstības pamats un virzītājspēks mūsdienās ir zināšanas, kas nodrošina iespēju kvalitatīvi mainīties gan katram indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā.
Aizvadītajos desmit gados Latvijas bibliotēkas vārda tiešā nozīmē „tika ieceltas saulītē”, jo Latvijas valsts politika bija maksimāli labvēlīga bibliotēkām un no tā ir ieguvusi visa sabiedrība.
Pateicoties veiktajai modernizācijai, bibliotēkas lietotājiem tiek nodrošināti kopēšanas, printēšanas, skenēšanas, faksa pakalpojumi; pieejams bezmaksas internets un datubāzes; ērtas informācijas meklēšanas iespējas elektroniskajā katalogā http://alise.aizkraukle.lv/alise/; iespējas nepieciešamo grāmatu rezervēt caur internetu. Līdz ar to ir uzlabojusies bibliotēkas pakalpojumu kvalitāte un serviss, notikusi pozitīva attīstība. Svarīgs uzdevums joprojām – atklāt bibliotēkas lietotājiem iespējas, ko rada informācijas tehnoloģijas.
Ineta Grandāne
Pļaviņu novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre
2004.gadā bibliotēka, pateicoties valsts finansējumam, uzsāka veidot lokālo datubāzi bibliotēku informācijas sistēmā ALISE (Advanced Library Information System), kas ir izplatītākais bibliotēku automatizācijas risinājums Latvijā. Šī datubāze nebija pieejama lietotājiem ārpus bibliotēkas; ierobežotas bija arī datu apmaiņas iespējas ar citām bibliotēkām. Apmaiņa ar bibliogrāfiskajiem ierakstiem notika izmantojot e-pastu.
2008.gada nogalē mūsu bibliotēkas veidotajai datubāzei tika uzsākts sapludināšanas process ar Aizkraukles un Kokneses bibliotēku veidotajām datubāzēm. Šis process ieilga un tikai ar 2009.gada sākumā varējām atkal atsākt veidot nu jau reģionālo elektronisko kopkatalogu. Tādi paši procesi tika veikti visā Latvijā, atbilstoši valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas koncepcijai, kura kā gala rezultātu paredz vienota bibliotēku portāla izveidi visām Latvijas bibliotēkām; tādējādā veidā garantējot maksimālas iespējas un ērtības visiem bibliotēku izmantotājiem Latvijas valstī.
Pateicoties ALISEs-i versijai, ieguvām maksimāli plašas iespējas sadarboties ar citu bibliotēku kolēģiem gan Aizkraukles reģionā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Tagad bibliotēkai ir iespēja jebkurā laikā pieslēgties nacionālās bibliogrāfijas datubāzēm, reģionālajiem serveriem Venstpilī, Rīgā, Limbažos un Bauskā. Bieži izmantojam arī Krievijas Valsts bibliotēkas datubāzi, bet grāmatām angļu un vācu valodās meklējam bibliogrāfiskos ierakstus ASV Kongresa bibliotēkas katalogā. Šos procesus nodrošina BIS ALISE.
Reizē ar kopējas datubāzes izveidi visam Aizkraukles reģionam tika sakārtots svarīgs un gana problemātisks jautājums par datu drošību – tie tagad glabājas Aizkraukles reģionālajā serverī un par to rūpējas TietoEnator Alises speciālisti.
Bibliotēku informācijas sistēma nodrošina, ka ievadot ziņas par bibliotēkas lietotājiem un izveidojot bibliogrāfisko ierakstu un pievienojot tam eksemplāra ziņas, tiek automatizēti nodrošināti visi pārējie bibliotēkas darbībā svarīgie procesi: meklēšana, atlase, izsniegšana, bibliotēkas krājuma uzskaite, inventarizācija, statistiskā uzskaite, atskaites.
Kāpēc vispār bibliotēkām nepieciešama automatizācija? Domāju, ka tikai modernas un sakārtotas infrastruktūras esamība var nodrošināt zināšanu apstrādi, izplatīšanu un vispārēju pieejamību, kas ir vistiešākais bibliotēku uzdevums. Vispār zināma patiesība, ka galvenais attīstības pamats un virzītājspēks mūsdienās ir zināšanas, kas nodrošina iespēju kvalitatīvi mainīties gan katram indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā.
Aizvadītajos desmit gados Latvijas bibliotēkas vārda tiešā nozīmē „tika ieceltas saulītē”, jo Latvijas valsts politika bija maksimāli labvēlīga bibliotēkām un no tā ir ieguvusi visa sabiedrība.
Pateicoties veiktajai modernizācijai, bibliotēkas lietotājiem tiek nodrošināti kopēšanas, printēšanas, skenēšanas, faksa pakalpojumi; pieejams bezmaksas internets un datubāzes; ērtas informācijas meklēšanas iespējas elektroniskajā katalogā http://alise.aizkraukle.lv/alise/; iespējas nepieciešamo grāmatu rezervēt caur internetu. Līdz ar to ir uzlabojusies bibliotēkas pakalpojumu kvalitāte un serviss, notikusi pozitīva attīstība. Svarīgs uzdevums joprojām – atklāt bibliotēkas lietotājiem iespējas, ko rada informācijas tehnoloģijas.
Ineta Grandāne
Pļaviņu novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre
