Pļaviņu novada iedzīvotāju tikšanās ar Pļaviņu novada aizsargdambja būvniekiem
14. maijā, Pļaviņu kultūras centrā, notika Pļaviņu novada domes organizētā aizsargdambja būvnieku, projektētāju, domes vadības, Sociālā dienesta un iedzīvotāju tikšanās. Bija ieradušies vairāki Pļaviņu novada Civilās aizsardzības komisijas locekļi, Pļaviņu aizsargdambja būvuzraugs un hidrobūvju inženieris. Tikšanos ar uzrunu atklāja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, kas raksturoja situāciju pēc plūdiem, informēja par domes paveikto plūdu zaudējumu apzināšanā un tālākā rīcībā - saistošo noteikumu izstrādē, kas ir apstiprināti Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijā. Gunta Žilde klātesošiem rādīja iepriekšējo gadu fotogrāfijas un īsā stāstījumā prezentēja līdzšinējo rīcību plūdu draudu novēršanā pilsētā. Sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre atzīmēja jaunbūvētā Pļaviņu aizsargdambja pozitīvo īpašību, ka tas aizturējis ledu un novērsis māju fasāžu bojājumus. Iedzīvotājus informēja par iespējamo materiālo palīdzību – piegādātām gultām, veļu un drēbēm no palīdzības organizācijas „Caritus”. Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis informēja par apzināto materiālo zaudējumu apjomu īpašumiem un darbu pie pieprasījuma sagatavošanas ministrijai, kurā svarīgs pašvaldības līdzfinansējuma apjoms, cerot, ka tas tiks samazināts no 30% uz mazāku.Pļaviņu novada aizsargdambja būvnieki prezentēja aizsargdambja uzbūvi, funkcijas un aizvara darbību, rādot aizsargdambja rasējumus un fotogrāfijas gan no būvniecības, gan no dabas nepārvaramā spēka darbības š. g. 19. aprīlī un plūdu sekām, kā arī atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Pļaviņu aizsargdambja būvnieki sakarā ar radušos situāciju ir iesnieguši lūgumu līguma termiņa pagarinājumam līdz 30. augustam.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde aicināja Civilās aizsardzības komisijas locekļus, operatīvo dienestu atbildīgās personas dalīties pārdomās par notikušo, izteikt atziņas un informēt iedzīvotājus par turpmāko rīcību. Pēc tam priekšsēdētāja pateicās operatīvajiem dienestiem par darbību plūdu draudu novēršanā pilsētā, glābjot iedzīvotāju dzīvības un īpašumus. Novada domes pateicības rakstu saņēma: VUGD dienests, tā vadība un Pļaviņu posteņa komandieris I. Krasovskis, VP Zemgales reģiona Aizkraukles nodaļas priekšnieks A. Zīmelis, Zemessardzes 55. bataljons un A/S „Sadales tīkls” Aizkraukles nodaļas meistars A. Lakstīgala. Paldies sabiedriskajām organizācijām par sniegto palīdzību. Paldies VUGD par privātmāju pagrabu atsūknēšanu no ūdens. VP Zemgales reģiona Aizkraukles nodaļas priekšnieks A. Zīmelis un Pļaviņu pašvaldības policijas priekšniece Z. Grīnberga norādīja, ka plūdu laikā iedzīvotāju skaits Pļaviņās audzis dubultā un bijuši ļoti daudzi, kam bija jānonāk plūdu epicentrā ar savu auto, aizbildinoties ar visdažādākajiem iemesliem. Tāpat bijuši cilvēki, kas izmantojot situāciju, ka policijai ir citas prioritātes un pārkāpuši likumu visādos veidos. Policija un VUGD lūdza iedzīvotājus turpmāk nebraukt uz applūdušajām vietām un neaizšķērsot ceļu operatīvo dienestu transporta darbībai.
Pļaviņu novada iedzīvotājus ieinteresēja jautājumi, kas saistās ar Pļaviņu aizsargdambja Gostiņu daļu uz kuriem atbildēja gan būvnieki, gan Pļaviņu novada domes vadība. Iedzīvotājiem bija jautājumi par dambja Gostiņu daļas pagarināšanu, notekūdeņu un cauruļu iebūvēšanu aizsargdambī, par gružu krāšanos Torņupītē, par laivu piestātņu izbūvi u.c.
Uz jautājumiem tika atbildēts pēc būtības, jautājumā, kas saistās ar Gostiņu privātmājas pie aizsargdambja patvaļīgo būvi, tika atbildēts, ka dome ir pieņēmusi lēmumu un uzdevusi īpašniekam novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas, kuru Stiklinieku 9 īpašnieks ir apstrīdējis tiesā.
Sanākušie speciālisti secināja, ka plūdi Daugavā un citās Latvijas upēs rūpīgi jāizvērtē valstiskā līmenī un jāstrādā pie kopīga plāna to novēršanā.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde aicināja Civilās aizsardzības komisijas locekļus, operatīvo dienestu atbildīgās personas dalīties pārdomās par notikušo, izteikt atziņas un informēt iedzīvotājus par turpmāko rīcību. Pēc tam priekšsēdētāja pateicās operatīvajiem dienestiem par darbību plūdu draudu novēršanā pilsētā, glābjot iedzīvotāju dzīvības un īpašumus. Novada domes pateicības rakstu saņēma: VUGD dienests, tā vadība un Pļaviņu posteņa komandieris I. Krasovskis, VP Zemgales reģiona Aizkraukles nodaļas priekšnieks A. Zīmelis, Zemessardzes 55. bataljons un A/S „Sadales tīkls” Aizkraukles nodaļas meistars A. Lakstīgala. Paldies sabiedriskajām organizācijām par sniegto palīdzību. Paldies VUGD par privātmāju pagrabu atsūknēšanu no ūdens. VP Zemgales reģiona Aizkraukles nodaļas priekšnieks A. Zīmelis un Pļaviņu pašvaldības policijas priekšniece Z. Grīnberga norādīja, ka plūdu laikā iedzīvotāju skaits Pļaviņās audzis dubultā un bijuši ļoti daudzi, kam bija jānonāk plūdu epicentrā ar savu auto, aizbildinoties ar visdažādākajiem iemesliem. Tāpat bijuši cilvēki, kas izmantojot situāciju, ka policijai ir citas prioritātes un pārkāpuši likumu visādos veidos. Policija un VUGD lūdza iedzīvotājus turpmāk nebraukt uz applūdušajām vietām un neaizšķērsot ceļu operatīvo dienestu transporta darbībai.
Pļaviņu novada iedzīvotājus ieinteresēja jautājumi, kas saistās ar Pļaviņu aizsargdambja Gostiņu daļu uz kuriem atbildēja gan būvnieki, gan Pļaviņu novada domes vadība. Iedzīvotājiem bija jautājumi par dambja Gostiņu daļas pagarināšanu, notekūdeņu un cauruļu iebūvēšanu aizsargdambī, par gružu krāšanos Torņupītē, par laivu piestātņu izbūvi u.c.
Uz jautājumiem tika atbildēts pēc būtības, jautājumā, kas saistās ar Gostiņu privātmājas pie aizsargdambja patvaļīgo būvi, tika atbildēts, ka dome ir pieņēmusi lēmumu un uzdevusi īpašniekam novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas, kuru Stiklinieku 9 īpašnieks ir apstrīdējis tiesā.
Sanākušie speciālisti secināja, ka plūdi Daugavā un citās Latvijas upēs rūpīgi jāizvērtē valstiskā līmenī un jāstrādā pie kopīga plāna to novēršanā.
Pļaviņu novada pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu veica reidu Pļaviņu novadā ar mērķi novērst kūlas dedzināšanu, kā arī skaidrot iedzīvotājiem kādas ir pērnā gada zāles dedzināšanas negatīvās sekas. Reida laikā tika konstatētas vairākas teritorijas, kurās jau bija dedzināta pērnā gada zāle, kā arī vienai personai par kūlas dedzināšanu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots minimālais naudas sods 200 lati.
