Pieredzi uzņēmējdarbībā gūst Siguldas apkaimē

Publicēts: 
07.09.2017 - 10:45

Zemgales Uzņēmējdarbības centra organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās uzņēmējdarbības un tūrisma speciālisti no Aizkraukles, Dobeles, Pļaviņu, Rundāles, Tērvetes un vēl citiem novadiem. Pļaviņu novadu pārstāvēja uzņēmējdarbības attīstības speciāliste Elita Kaņepēja un tūrisma informācijas centra vadītāja Līva Kotina.

Jau iepriekšējos gados Zemgales pašvaldību speciālistiem bijusi iespēja iepazīties ar uzņēmējiem sniegto atbalstu Daugavpilī, Rēzeknē un Madonā, bet šoreiz ceļš veda uz Siguldu, kur gadā reģistrē aptuveni 125 jaunus uzņēmumus, bet likvidē vien 40.

 Visvairāk novadā ir attīstīta apstrādes rūpniecība, tūrisms un pakalpojumu sfēra, tostarp mazumtirdzniecība. Komercdarbību sekmē pašvaldības ieviestā nodokļu atlaižu sistēma, tostarp gadījumos, kad uzņēmumam pieguļošajā teritorijā notiek kāda infrastruktūras objekta izbūve vai rekonstrukcija, kas uz laiku apgrūtina saimniecisko darbību. Vairāk nekā 60 uzņēmumu izmanto novadā radīto preču zīmi “Radīts Siguldā”, bet, priecājoties par visnotaļ augsto dzimstību novadā, pašvaldība atkārtoti organizē projektu konkursu “Māmiņa. Siguldiete. Uzņēmēja”. Vismaz gadu novadā deklarējušās māmiņas, kuras audzina bērnus līdz astoņu gadu vecumam, tādējādi var saņemt finansiālu atbalstu 2000 eiro apmērā savas biznesa idejas realizēšanai. Komercdarbības attīstībai kalpo arī ieviestā novadā deklarēto iedzīvotāju identifikācijas jeb atlaižu karte dažādiem pakalpojumiem. Savukārt viedtālruņu lietotājiem Siguldas mobilajā lietotnē tagad pieejama arī Tūrisma sadaļa. Tūrisma nozarē novadā aktīvi darbojas 113 uzņēmēju, kuri sniegto pakalpojumu klāstu cenšas nemitīgi papildināt. Šovasar, piemēram, pilsētā atvērta Tropu tauriņu māja, Slēpošanas centrā pieejams lāzerbiatlons, popularitāti nezaudē lidojumi ar “Zērgli”, jaunas atrakcijas parādījušās Tarzāna parkā, bet, lai ceļotājus motivētu ilgāk par diennakti uzturēties Siguldā, sākušies vērienīgi muižas koka pils, dzīvojamās un saimniecības ēkas rekonstrukcijas darbi. Pēc to pabeigšanas varēs atvērt jaunas darbnīcas amatniekiem, izstāžu zāles, kafejnīcas un vēl citus laika aizpildes objektus.

Pieredzes apmaiņas programmā siguldieši bija iekļāvuši vairākus uzņēmumus un lauku saimniecības, kas savā darbībā veiksmīgi izmanto jaunākās atziņas zinātnē. Piemēram, mākslīgā akmens darbnīcā “MAD” no kompozītmateriāliem gatavotās nestandarta izlietnes, galda virsmas, letes, interjera priekšmeti un citi ražojumi ir ideāls komforta un stila risinājums dzīvokļiem, mājām, birojiem, viesnīcām un bāriem. Minētie produkti ir izturīgi, higiēniski, netoksiski, termiski apstrādājami, gaismas caurlaidīgi un lielā krāsu izvēlē. Arī savvaļas dzīvnieku – staltbriežu, dambriežu, balto staltbriežu un muflonu audzētavā “More” gan selekcija, gan dzīvnieku ēdināšana un turēšana notiek saskaņā ar zinātniskajos pētījumos un starptautiskajā praksē gūtajām zināšanām. Ne velti tā ir iecienīta starptautisko semināru un konferenču norises vieta, arī tūristu pieprasīts apskates objekts. Savukārt kaimiņu – Limbažu novada Bīriņos esošajā pētnieciskajā saimniecībā “Gundegas” nodarbojas ar Latvijai piemērotu lielogu dzērveņu jeb dižbrūkleņu audzēšanu un pārstrādi. No septiņām Amerikas un astoņām Latvijas šķirnēm izraudzītas žāvēšanai, kaltēšanai, ievārījumu vai sulas pagatavošanai vispiemērotākās šķirnes. Žāvētu ogu, sukāžu, ogu miltu un tēju ražošanas pamatā ir jauna metode - žāvēšana ar mitruma izdalīšanu kondensētā veidā. Ogas žāvē nevis ar parasto karsta gaisa caurplūdi, bet ar sauso gaisu, kas cirkulē pa noslēgtu telpu, saglabājot ogu “dzīvīgumu”. Metodi pielieto arī citu ogu pārstrādē.

Juris Kālis, ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Foto: Juris Kālis