Aizritējis pasākums “Mūsu pienākums atcerēties deportācijas”

Publicēts: 
15.03.2019 - 15:00

12. martā, pieminot deportācijas, Klintaines pagasta “Kūlīšos” norisinājās Klintaines pagasta bibliotēkas un pensionāru apvienības “Daugavas Rīts” rīkotais pasākums “Mūsu pienākums atcerēties deportācijas”, kurā īpaši tika izcelti četru klintainiešu deportāciju stāsti. Klintaines bibliotēkas sagatavotajā stāstījumā un muzikālajos sveicienos, ko dāvāja Māris Ragainis, klausīties bija sanācis krietns apmeklētāju pulks.

Pasākums sākās ar vārdiem “deportācijas ir tautas dzīves spēka apliecinājums”, kas lika sažņaugties ikviena klātesošā sirdij, jo apmeklētāju krēslu rindās pārsvarā manīja sirmgalvjus, arī tādus, kas paši bijuši vēstures liecinieki deportācijām. Latvijas spēcīgākās, izglītotākās, inteliģentākās tautas daļas iznīcināšana norisinājās divreiz – 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 443 cilvēku, 1949. gadā no 23. marta līdz 30. martam tika izsūtīti 42 125 cilvēki. Pļaviņu novadā kopā deportēti  253 cilvēki. Par spīti sāpju ceļiem, tie, kas izturēja un atgriezās, sirdī glabāja sapni par neatkarīgu Latviju.

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni.

Lielākā pret Latvijas tautu vērstā nozieguma liecinieku mūsu vidū paliek arvien mazāk. Pasākuma vadītāja Anita Kluša akcentēja, ka “ikviena latvieša pienākums ir atcerēties deportācijas - mums jābūt tiem, kas stāsta jaunajai paaudzei par šiem notikumiem”. Stāstos par Ansi Geistartu, Zentu Vilcāni (dzim. Lasi), Mariju Galdiņu (dzim. Bencēnu) un Intu Dzenīti (dzim. Visocku) atklājās neziņas, smaguma un arī baiļu pilnas atmiņas. Katram no šiem cilvēkiem ir bijusi sava sāpīgā pieredze, jo visi ir cietuši. Tā ir vēsture, kura izsauc emociju jūru.

 

Santa Vucāne,

Pļaviņu novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste