Bibliotēkā noslēdzies 2018. gada pašvaldības projektu konkursā atbalstītais sarīkojumu cikls “Laimes formulu meklējot”

Publicēts: 
03.12.2018 - 15:30

Noslēdzies Pļaviņu novada bibliotēkas Lasītāju klubiņa realizētais projekts “Laimes formulu meklējot”, kuru atbalstīja Pļaviņu novada dome 2018. gada projektu konkursā ar devīzi "Lai izskan Pļaviņu novada vārds Latvijā!" Projekta rezultātā tika organizēti četri sarīkojumi novada iedzīvotājiem – tikšanās ar sabiedrībā pazīstamām, spilgtām personībām – grāmatu autoriem. Vienojošais kopsaucējs šīm norisēm bija – kā ikdienā vairot un stiprināt savu iekšējo apmierinātību ar dzīvi, iekšējo laimes sajūtu. Tikšanās apzināti tika izvēlētas spektrāli daudzveidīgas, lai uzrunātu iespējami plašāku auditoriju, aptvertu daudzveidīgākas intereses.

Tikšanos cikls aizsākās ar Tautas daiļamata meistares, mājturības grāmatu autores Maijas Kulakovas priekšlasījumu “Veselā miesā vesels gars. Labs ēdiens un gatavošanas prieks ikdienas krāšņumam”. No “Pavārmākslas gudrību grāmatas” autores droši vien daudz ko var mācīties - kā veiksmīgāk un labāk darīt darbus, kas saistīti ar kulinārām prasmēm, galda klāšanu, dažādu tautu paradumiem un kulinārajām gaumēm; veselīgu uzturu, jo viešņa ir arī valstī pazīstama mājturības skolotāja. Bibliotēkas grāmatu krājumu papildināja Maijas Kulakovas jaunās grāmatas izdevums apgādā “Zvaigzne ABC”, kas citu tematiski radniecīgu izdevumu starpā izceļas ar to, ka atklāj tehnoloģiskus knifiņus, kā panākt, lai visiem zināmi ēdieni (plātsmaizes, pīrādziņi, salāti, biezputras u.t.t.) izdotos vienmēr, ēdājiem garšojot lieliski.

Otrais plānotais sarīkojums “Apstākļu vara un individuālās laimes iespējamība. Dzīvesstāsti”, kura viešņa bija  Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone, dokumentālās prozas grāmatas “Meža meitas” autore, tika veiksmīgi iekļauts Pļaviņu novada Grāmatu svētku programmā. Sarīkojuma ideja bija – skats uz cilvēkiem ekstremālos, nelabvēlīgos apstākļos. Grāmatā “Meža meitas” apkopotie sieviešu dzīvesstāsti, kuras pēc Otrā pasaules kara bija spiestas meklēt patvērumu no represijām, slēpjoties mežā, spilgta liecība šādām dzīves situācijām, kad būtiski ir izdzīvot gan fiziski, gan garīgi; dzīvot arī pēc tam, kad zaudēti vistuvākie cilvēki. Sarīkojuma dalībnieki uzzināja vairāk arī par to, kas ir folkloras un dzīves stāstu krātuve “Garamantas”, pieejama tīmeklī.

Trešais sarīkojums “Kā mums dzīvot laimīgi” – tikšanās ar ārstu, psihoterapeitu ar ilggadēju pieredzi un praksi narkoloģijā, psihoterapijā un psihodrāmā; vairāku izglītojošu grāmatu un publikāciju autoru, strādājošu ar pāriem un ģimenēm – Viesturu Rudzīti, kurš iestājas par tradicionālo ģimeni kā vērtību, kas palīdz saglabāt arī savu nacionālo identitāti. Tikšanās laikā izskanēja daudz jautājumu, komentāru no apmeklētājiem; saņemtās atbildes raisīja dažādas emocijas, rosinot meklēt cilvēku rīcības dziļāko motivāciju un skaidrojumus, kā arī ieskatīties sevī, meklējot iemeslus attiecību samezglojumiem.

Ceturtais sarīkojums “Kur meklēt latvisko laimes kodu” – tikšanās ar rakstnieci, publicisti un 13. Saeimas deputāti Daci Rukšāni, grāmatas “Latviskais laimes kods” autori, noslēdza 2018. gada tikšanos ciklu “Laimes formulu meklējot”. Tas bija kupli apmeklēts (aptuveni 56 cilvēki) un sniedza pozitīvas emocijas ne tikai rakstnieces talanta cienītājiem, bet arī tiem, kuriem, redzot tuvplānā sabiedrībā pazīstamu, interesantu personību, radās ierosme izlasīt kādu no Daces Rukšānes darbiem.

Cikla tikšanās katru reizi papildināja literatūras izstādes bibliotēkā, jo zinām, ka konkrētā autora grāmatas kļūst pieprasītas gan pirms, gan pēc sarīkojumiem; tās nākas aizņemties no citām bibliotēkām, jo krājumā esošais viens eksemplārs ir tādās reizes nepietiekams, lai visi gribētāji varētu iepazīties ar konkrētajiem tekstiem.

Īstenotais projekts sasniedza mērķus, piedāvājot iedzīvotājiem izglītojošus kultūras pasākumus, sniedzot iespēju tuvplānā iepazīt interesantas, visā valstī pazīstamas personības; rosināja domāt, vērtēt pašiem, kas ir būtisks priekšnoteikums sabiedrībā, kura balstīta demokrātiskos principos. Iespējams, ka kādam no pasākumu apmeklētājiem, pateicoties projekta aktivitātēm, ikdiena tapa bagātāka, krāsaināka un daudzveidīgāka. Iespējams, ka kāds guva jaunas, dziļi personiskas atziņas, kas līdzēs dzīvot labāk, harmoniskāk. Paralēli, otrajā plānā, tika sekmēta lasīšana kā izglītojošs un zināšanas sniedzošs brīvā laika pavadīšanas veids; popularizēta bibliotēka. Un visbeidzot – neformālajai iedzīvotāju grupai “Lasītāju klubiņš”, kura jau otro gadu darbojas novada bibliotēkā, bija iespēja iesaistīties pilsētas un novada kultūras dzīves veidošanā, uzrādot un apliecinot darbos savu personisko aktivitāti, jūtoties atbildīgiem par to, lai iecerētā aktivitāte norisinātos kā iecerēts.

Neformālās iedzīvotāju grupas “Lasītāju klubiņš” novembra tikšanās reizē, kad projekts ir jau noslēdzies, izvērtējām paveikto. Viedoklis viennozīmīgs – šādi sarīkojumu cikli novadā ir vajadzīgi, jo tie sniedz iespēju gūt jaunas atziņas, interesanti pavadīt brīvo laiku kultūras sarīkojumos, kuri rosina domāt, vērtēt, turklāt iedzīvotājiem apmeklējums ir bez maksas un notiek dzīves vietai pietuvināti. Pretējā gadījumā rodas sajūta, ka kultūras dzīve ir vai nu lielpilsētās, vai arī televizora ekrānā. Sapratām, ka iedzīvotāji priecāsies, ja šāda veida aktivitātes pašvaldība atbalstīs arī turpmāk, sniedzot iespēju izglītoties, paplašināt redzesloku.

Projekta realizācijai izlietotais Pļaviņu novada domes finansējums EUR 536.00 tika izlietots autoratlīdzību apmaksai.

Ineta Grandāne, Pļaviņu novada bibliotēka