Par tūrisma nozares atbalstam nepieciešamo rīcību saistībā ar COVID-19 izplatību

Publicēts: 
13.03.2020 - 10:45

Tautsaimniecības padomes Tūrisma komitejas ārkārtas sēde

Par tūrisma nozares atbalstam nepieciešamo rīcību saistībā ar COVID-19 izplatību

 

PROTOKOLS Nr.21

11.03.2019.                                                                                                                           Rīgā

Sēdē piedalās

Komitejas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, locekļi:

 

Jānis Jenzis

Nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs

 

Jānis Pinnis

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija

 

Inese Turkupole-Zilpure

Zemgales tūrisma asociācija

 

Jana Bergmane

Kurzemes tūrisma asociācija

 

Ingrīda Šmuškova

  Latvijas Tūrisma informācijas organizāciju asociācija

Inta Šoriņa

Kurzemes tūrisma asociācija

 

Vijtauts Brūvelis

Latvijas Tūrisma gidu asociācija

 

Kitija Tigule

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija

 

Aira Andriksone

Latvijas Piļu un muižu asociācija;

 

Raitis Sijāts

Vidzemes Tūrisma asociācija

 

Gunta Ušpele

Latvijas Kūrortpilsētu asociācija,
Latvijas Veselības tūrisma klasteris

 

Sēdē piedalās

pieaicinātās personas:

Madara Dambe-Krastkalne

ALTUM

Raimonds Zommers

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija

Guntis Ērglis-Lācis

Latvijas Pasākumu producentu asociācija

Santa Deksne

Valsts ieņēmumu dienests

Edgars Kuzmans

Latvijas Kongresu birojs

Ilona Kiukucāne

Latvijas Darba devēju konfederācija

Jevgenija Puļķe

Latvijas Kongresu birojs

Santa Graikste

 Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija

 

Astrīda Trupovniece

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija

Ēriks Lingebērziņš

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija

Ieva Keiša

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija

Sēdē piedalās

Ekonomikas ministrijas pārstāvji:

Artūrs Šnoriņš

Ekonomikas ministrija

Raimonds Aleksejenko

Ekonomikas ministrija

Evita Feldberga

Ekonomikas ministrija

Ilona Kalniņa

Ekonomikas ministrija

Madara Lūka-Ruskulova

Ekonomikas ministrija

Inese Šīrava

 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

 

Baiba Vītoliņa

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Santa Avena

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Elīna Vizule

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Jeļena Mežale

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Sēdi protokolē:

Madara Lūka-Ruskulova

Ekonomikas ministrija

Darba kārtība:

  1. Informācija par situāciju tūrisma nozarē
  2. Informācija par plānotajiem atbalsta pasākumiem

Sanāksme sākas plkst. 14:00

  1. EM informē par situāciju nozarē

Ziņo: VSV R.Aleksejenko

LV prognozes

Atbalstu dalām divās lielās daļās:

  1. operacionālie pasākumi, kurus varam veikt šobrīd (marts, aprīlis) apzinot un piemērojot esošos mehānismus, t.sk. nodrošinot apgrozāmo līdzekļu plūsmu. EM plāno runāt ar bankām par kredīta brīvdienām, par iespējām veikt atliktos maksājumus t.sk. nodokļu brīvdienas jeb atlikto maksājumu grafikus.
  2. pasākumi ilgtermiņam līdz 10 mēnešiem - pasākumi nozares darbību veicināšanai

Apgrozījuma krituma prognoze uz 11.03.2020.

Iemesls: Rezervāciju atcelšana 
Iemesls: Jaunu rezervāciju neveidošanās 

 

Marts 

Aprīlis 

Maijs  

Jūnijs 

Jūlijs 

Augusts

90 %

100%

90%

70%

60%

60%

  1. EM informē par plānotajiem atbalsta pasākumiem

Ziņo: VSV R.Aleksejenko

  1. Ekonomikas ministrija gatavo MK konceptuālo ziņojumu ar finansējuma pieprasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Finansējums paredzēts atbalsta mehānisma īstenošanai, taču  jārēķinās ar laiku saskaņošanas procedūrām.

EM informē par sekojošu procesu:

  • 16.03. konceptuālā ziņojuma projektu izsūta steidzamai saskaņošanai MK kārtības rullī noteiktajām obligātajām iestādēm (Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija).
  • 20.03. Tiek apkopoti iebildumi un precizēts ziņojums, nosūtīts TSP TK informācijai
  • 20.03.vai 23.03. Ziņojums tiek iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
  • Ziņojums satur atbalsta  piedāvājumus ar valsts budžeta pieprasījumu no Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - apgrozāmo līdzekļu finanšu instrumentu izstrādei sadarbībā ar ALTUM, Garantijas fonda izveidei komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem (esošas sistēmas maiņa uz fondu).

 

2.  Papildu tam EM jau veic esošo ES struktūrfondu programmu finansējuma atlikuma izpēti līdzekļu novirzīšanai - mārketinga pasākumiem vietējam tirgum un starptautisko ārējo tirgu apguvei.

 

  1. Valsts ieņēmumu dienests informē par atbalsta pasākumiem nodokļu jautājumos.

 

Ziņo: VID Santa Deksne

Šobrīd no statistikas redzams, ka tūrisma nozare ne īpaši aktīvi izmanto nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos vai atlikšanu, bet tas, konkrētam nodokļu maksātājam konstatējot apstākļus, kas rada finansiālas grūtības un  ietekmē iespējas savlaicīgi un pilnā apmērā veikt nodokļu maksājumus, šobrīd ir operatīvi veicamais pasākums.

VID aicina tūrisma nozares uzņēmumus, kuriem sāk veidoties vai jau ir radušās problēmas, vērsties VID, lai tās risinātu. Ir iespēja maksājumus ne tikai sadalīt termiņos, bet arī uz kādu laika periodu atlikt, attiecīgi pamatojot šādu nepieciešamību, bet jāņem vērā, ka VID vērtēs katru konkrēto situāciju un šobrīd ceram, ka ekonomiskās aktivitātes sākoties vasaras sezonai, pieaugs.

Atbildot uz jautājumiem: ja no EM tiks saņemts dokuments ar krīzes prognozi 6-10 mēnešiem, tad minēto informāciju VID ņems vērā, bet jāatceras, ka arī katram maksātājam savs iesniegums ir individuāli jāmotivē, norādot uz apstākļiem, kas ir par pamatu prasīt termiņpagarinājumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kad maksātājs spēja norēķināties ar budžetu, ir mainījies. VID iesniegumus izskatīs paātrinātā kārtībā. Ja termiņa pagarinājums ir piešķirts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantu, tad pagarinātais maksājums netiek uzskatīts par nodokļu parādu, un, ja nav citu parādu, maksātājs varēs piedalīties iepirkumu konkursos.

 

  1. Ekonomikas ministrija ir lūgusi Patērētāju tiesību aizsardzības centru veikt pastiprinātu kontroli komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Ziņo: VSV R.Aleksejenko

  • Likviditātes kontrole. Papildu EM lūdz ALTA kā vadošo komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju NVO apzināt biedrus un aicināt savlaicīgi un korekti iesniegt ceturkšņa pārskatus, kā arī sadarbībā ar EM  nodrošināt operacionālo datu apmaiņu par apgrozījumu (3-5 tūrisma operatoriem, aģentūrām).
  • Kontrolēt situāciju ar apdrošināšanām, to  pagarināšana un jaunu apdrošināšanu iegādi.
  • Esošas komplekso tūrisma pakalpojuma sniedzēju nodrošinājuma.

 

  1. Ekonomikas ministrija informē  par apgrozāmo līdzekļu finanšu instrumentu izstrādi sadarbībā ar ALTUM

 

Ziņo: ALTUM Madara Dambe  - Krastkalne

ALTUM informē par vispārīgām un jau esošām iespējām pieteikties finanšu instrumentiem. Atšķirībā no banku sektora, kas nefinansē konkrētus projektus un riskantās nozares,  to dara ALTUM, izvērtējot riskus un projekta dzīvotspēju. Riska līmenis, ko ALTUM var uzņemties ir lielāks, kā bankām. Tās varētu būt garantijas, kā arī iespējama apgrozāmo līdzekļu finansēšana aizdevumu veidā. Ja tiek piešķirts papildus publiskais finansējums, ALTUM varētu izstrādāt  jaunu finanšu instrumentu, ietverot garākus atmaksas termiņus un citus labvēlīgākus nosacījumus, kamēr tūrisma nozare būs atguvusies.

 

EM veidos atsevišķu darba grupu finanšu instrumentu izstrādei, lai diskutētu par precīziem risinājumiem.

 

  1. Ziņo: VSV R.Aleksejenko. EM informē par uzdevumu LIAA pārskatīt esošās aktivitātes (plānu), budžetu un stratēģiju, lai rīkotos atbilstošu krīzes situācijai. Novirzītu līdzekļus iespēju robežās vietējā tūrisma veicināšanai, paralēli plānojot aktivitātes un nepieciešamību atjaunot ārējo tirgu apguvi, tai skaitā, atbalstu, kas attiecināms uz darījumu tūrisma aktivitātēm. EM informē, ka tiks pārskatīti citos ES strukūrfondos (EM pārziņā esošo) esošie finanšu līdzekļi, lai vērtētu iespējamo pārdali tūrisma nozares atbalstam un mārketinga aktivitātīšu veikšanai.

Latvijas investīciju attīstības aģentūra informē par mārketinga pasākumiem.

Ziņo: I.Šīrava

Uzsver, ka būtiski krīzes laikā atvēlēt papildus līdzekļus vietējam tūrismam – ne tikai mārketingam, bet instrumentiem, kas stimulē vietējos iedzīvotājus reāli izmantot tūrisma pakalpojumus (piemēri, ko izmanto citas valstis – vaučeri vietējiem iedzīvotājiem tūrisma pakalpojumu izmantošanai (restorāniem, viesnīcām, transportam u.c.), pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa par vietējiem ceļošanas izdevumiem (līdzīgi kā šobrīd par medicīnu un izglītību)).

Aicina rast atbalstu uzņēmēju individuālajām mārketinga aktivitātēm pēckrīzes periodā, kad uzņēmumiem trūks apgrozāmo līdzekļu, ko ieguldīt mārketingā (B2B aktivitātēm), līdzīgi kā bija programma ES projektā “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”. Jāņem vērā, ka pēc krīzes konkurence būs ļoti asa, jau šobrīd ir valstis, kas piešķir papildus līdzekļus pēckrīzes atlabšanai un mārketingam vairāku desmitu miljonu apmērā.

I.Šīrava informē par Singapūras (SNG) praksi, kas izstrādājusi krīzes programmu tūrisma uzņēmumiem. Lai nebūtu jāatlaiž darbinieki un nepapildinātos bezdarbnieku rindas, krīzes laikā, kad darbinieki nav nodarbināti uzņēmumā, valsts nodrošina apmācību programmas darbinieku zināšanu uzlabošanai vai pārkvalificēšanai (digitālās prasmes, pārdošana, klientu apkalpošana, servisa kvalitāte u.c. jomas). Valsts apmaksā apmācību izdevumus un sedz stipendijas maksu (apmēram 70% apmērā no algas, bet ne vairāk kā noteiktu summu, SNG gadījumā 2000$). Tas ir gan risinājums uzņēmumiem, kuriem būtu jāatlaiž darbinieki un jāmaksā atlaišanas kompensācijas, gan ilgtermiņa ieguldījums prasmju un zināšanu uzlabošanā tūrisma nozarē, kam ikdienā neatliek laika un līdzekļu, tas ir psiholoģiski pozitīvs aspekts – darbinieki netiek atlaisti, bet, beidzoties krīzei, var atgriezties pie tiešo darba pienākumu veikšanas. Singapūrā šī programma tiek īstenota, sadarbojoties tūrisma nozarei, nodarbinātības un izglītības organizācijām. Tas ir daudz efektīvāk nekā atlaist darbiniekus, noslogot sociālo budžetu un nebūt gataviem efektīvai un ātrai komercdarbībai uzreiz pēc asākās krīzes perioda beigām.

 

  1. Informācija un priekšlikumi no TSP TK locekļiem.

Ziņo: J.Jenzis: Ir apkopoti vairāki nozares priekšlikumi:

  1. Noteikt 0% likmi IIN uz noteiktu periodu tūrisma komersantiem;
  2. Piešķirt uz laika periodu samazinātā PVN likmi 5% tūristu mītnēm (EM piezīme: esošā likme 12%) un 12% restorāniem (EM piezīme: esošā likme 21%);
  3. Tiesiskās aizsardzības process (TAP). Atbrīvot parādnieku no valsts nodevas, 145 EUR apmērā. Izskatīt TAP pieteikumus īsākajā iespējamā termiņā. Piedāvāt atvieglotu kārtību, kādā nosakāma TAP un sagatavojams biznesa plāns.
  4. Lūgums VID sniegt informāciju uzskatāmā veidā (infografika) kā pietiekties pie atvieglojumiem.
  5. Izvērtēt iespējas nodrošināt atsevišķu atbalstu MICE sektoram pēc krīzes, bet gatavoties risinājumiem jau šobrīd;
  6. Izvērtēt iespēju samazināt/atcelt vai apmaksāt atlaišanas pabalstus – nav līdzekļu uzņēmējiem, lai samaksātu atlaišanas pabalstu gadījumā, ja ir jāatlaiž darbinieks.

Ziņo: G.Ērglis-Lācis: Šobrīd atcelto pasākumu budžets ir 0,5 milj. EUR apmērā, prognoze, ka būs pasākumu nozare būs nākamā nozare, kas smagi kritīs, īpaši, ja būs lokālie ierobežojumi.

Ziņo: R.Sijāts: Būtu vēlams saņemt paraugu formai, kādā sniegt nozares operatīvos datus.  Izvērtēt vajadzību rīkot informatīvo semināru par iespējamo nozares atbalstu, kad tas tik piešķirts.  Reģioniem kopīgi ar ALTA organizēt seminārus, kur iepazīstina ar jauniem tūrisma produktiem vietējam tirgum. EM sagatavoto formu operatīvajiem datiem nosūtīt arī reģioniem.

Ziņo: I.Turkupole-Zilpure: Lūgums Slimību profilakses centru padomāt par ieteikumiem, kā rīkoties tūrisma un ar tūrismu saistītiem uzņēmumiem, lai pasargāju sevi un savus darbiniekus situācijās, ja šķiet, ka uzņēmumu apmeklējis iespējams slims klients. Reģionā samazinās ārvalstu tūristu pieprasījums, bet palielinās vietējais tūrisms.

Ziņo: Ē.Lingebērziņš: Pie iespējas lūgt ĀM nodrošināt sensitīvāku un mazāk agresīvu komunikāciju ar sabiedrību attiecībā uz ceļošanu, jo šī brīža komunikācija biedē ceļotājus, attur tos no jaunu komplekso pakalpojumu iegādes.

Ziņo: S.Graikste: LDDK ir izveidojusi krīzes vadības grupu (Santa koordinators), attiecīgi šai vadības grupai vajadzētu nodrošināt komunikāciju ar valdību.

 

Nolemts:

  1. Nozaru asociācijām (LVRA, ALTA, LRB, LKB) nodrošināt operacionālu statistikas datu apkopošanu balstoties uz faktiskajiem datiem (kopējā prognoze vs izlase) un iesniedzot šādus rādītājus: apgrozījuma izmaiņas (bāzes gads 2018/2019), darbinieku skaita izmaiņas, sadarbības banka.
  2. Balstoties uz EM (PTAC) sniegto informāciju ALTA seko līdzi apdrošināšanas procesam, nodrošinot uzņēmumu un apdrošinātāju sarunu monitoringu.
  3. Iesaiste pēc krīzes tirgus atgūšanas stratēģijas izveidē, kā arī vietējā tūrisma veicināšana. LIAA sadarbībā konsultatīvo padomi sagatavot stratēģiju vietējam tirgum un atjaunot mārketinga stratēģiju pēc krīzes.
  4. Šobrīd LIAA apturēt mārketinga aktivitātes uz ārvalstu tirgiem, to finansējumu novirzīt vietējam tirgum. EM veikt izmaiņas darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.2. pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas” projekta “Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā” īstenošanas nosacījumos, novirzot ārvalstu mārketingam paredzēto finansējumu vietējā mārketinga aktivitātēm
  5. EM iesniedz Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par atbalsta aktivitātēm: nodokļu atbalsta instrumentus, finanšu atbalsta instrumentu un nozares atgūšanās atbalsta instrumentu.
    1. Līdz 20.martam EM sagatavos, saskaņos ar Tieslietu ministrija un Finanšu ministriju un izsūtīs konceptuālā ziņojuma projektu TSP TK saskaņot, un virzīs to izskatīšanai Ministru kabinetā 24.marta sēdē.
    2. Lai paātrinātu skaņošanas un sēdes izskatīšanas datumu, nozares pārstāvjiem (LDDK krīzes vadības grupai) sagatavot vēstuli un uzrunāt valdību par iespēju jautājumu izskatīt pēc iespējas ātrāk MK sēdē.
    3. Pēc MK sēdes EM sasaukt TSP TK sēdi, lai vienotos par turpmāko rīcību, darba grupu izveidi un citiem pasākumiem.
  6. EM nosūtīs ministra vēstuli FM ar lūgumu izskatīt iespējamos nodokļu atvieglojumus tūrisma nozares komersantiem.
  7. EM lūgs Labklājības ministriju izskatīt iespējas nodrošināt tūrisma nozares komersantiem valsts apmaksātas apmācības (saturiski kvalitatīvas) uz darbinieku bezalgas atvaļinājuma laiku.  
  8. EM aktualizēs “Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīvas 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem” darba grupu darbam pie esošās tūrisma operatoru sistēmas izvērtējuma un priekšlikumu izstrādes iespējamiem uzlabojumiem (t.sk. garantiju fonda izstrādes), potenciāli paredzot atbalsta mehānismus nozarei force majeure gadījumos.  

Sēde beidzās plkst.15:00

 

Tautsaimniecības padomes

Tūrisma komitejas priekšsēdētāja vietniece                                                              G.Ušpele

 

Protokolēja                                                                                                 M.Lūka-Ruskulova