Pļaviņās notiks Latvijas armijas dibināšanas simtajai gadadienai veltīts pasākums

Publicēts: 
09.07.2019 - 17:30

Rīt, 10. jūlijā, Pļaviņās notiks Latvijas armijas simtgadei veltīts pasākums “Pļaviņas – Latvijas armijas šūpulis”, kurā piedalīsies Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis.

No plkst. 14 līdz 18 laukumā pie Pļaviņu novada kultūras centra būs aplūkojama Nacionālo bruņoto spēku militārās tehnikas izstāde. Savukārt plkst. 16 Pļaviņu Bāru kalna kapsētā notiks brīvības cīnītāju piemiņas pasākums. Latvijas armijas simtgadei veltītais pasākums “Pļaviņas – Latvijas armijas šūpulis” plkst. 18 tiks atklāts ar Zemessardzes 55. Kājnieku bataljona parādi. Pēc tam notiks Pļaviņu novadā dzimušajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltītas stēlas atklāšana un iesvētīšana. Tāpat pasākumā plānota jaunsargu svinīgā solījuma un zemessargu zvēresta došana.

Muzikālo pavadījumu svinīgajā pasākumā sniegs Zemessardzes orķestris kapteiņa Anda Kareļa vadībā, savukārt plkst. 19.30 Pļaviņu novada kultūras centrā izskanēs Zemessardzes 51. kājnieku bataljona ansambļa “Dobeles zemessargi” koncerts seržanta Artūra Reinika vadībā.

Pēc vienotās Latvijas armijas izveidošanas 1919. gada 10. jūlijā Pļaviņās tika izvietots Kurzemes divīzijas štābs. Divīzijas komandieris pulkvedis Jānis Balodis pildīja arī Austrumu frontes pavēlnieka amatu. Tajā laikā tieši no Pļaviņām tika vadīta Latvijas armijas vienību darbība pret Sarkano armiju Latgalē.

Jau ziņots, ka 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas dibināšanas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918. gada 18. novembrī  svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par Latvijas neatkarību un demokrātiju bija gan ārēji, gan iekšēji pretinieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu, kā arī atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100. gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://mil.lv/lv/latvijas-armijai-100 .

 

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākais referents
Roberts Skraučs