Uzņēmēji: Darbinieku trūkums kļūst arvien kritiskāks

Publicēts: 
12.06.2019 - 10:30

Latvijā pašreiz ir būtiskas problēmas ar darbinieku trūkumu, un arvien vairāk uzņēmēju piesaista ārvalstniekus, tādā veidā aizpildot vakances, un šajā situācijā būtu nepieciešams arī atbalsts politiskajā līmenī, mainot likuma regulējumus – secināts ceturtdien, 6. jūnijā, Pļaviņu novadā notikušajā Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālās padomes (ZRP) kārtējā sēdē.

«Darbinieku trūkumu pašreiz izjūt gandrīz katrs uzņēmējs, tādēļ nepieciešami ātri risinājumi, vienlaikus domājot arī par ilgtermiņa rīcības plānu. Lai gan ne visas valdībā pārstāvētās partijas atbalsta izmaiņas likumdošanā, kas ļautu pa tiešo piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm, tas būtu viens no labākajiem risinājumiem samilzušajai problēmai,» situāciju klātesošajiem skaidroja LTRK ZRP vadītājs Imants Kanaška. Citas valstis jau spērušas šādus soļus, piemēram, Polija, caur kuru arī Latvijā tiek ievests darbaspēks no trešajām valstīm, taču, ja likumu regulējums ļautu darbiniekus piesaistīt pa tiešo, tad Latvijas uzņēmēji un arī budžets no tā finansiāli būtu ieguvēji.

Arvien biežāk uzņēmēji piesaista darbaspēku no kaimiņvalstīm, pārsvarā Baltkrievijas un Ukrainas. Šā brīža regulējums paredz, ka, izsludinot vakanci, kurā vēlas piesaistīt ārvalstniekus, jābūt norādītai vidējai algai valstī jeb 1004 eiro, un, ja mēneša laikā šī vakance netiek aizpildīta, tad tajā drīkst pieņemt ārvalstnieku. Pašreiz tādas vakances ir aptuveni 12 000, kas ļauj diezgan precīzi apjaust reālos apjomus kaimiņvalsts pilsoņu piesaistei mūsu darba tirgum. Nodarbinātības valsts aģentūra visā Latvijā reģistrējusi vairāk nekā 34 tūkstoši vakanču, turklāt šim skaitam ir tendence strauji palielināties, piemēram, šā gadā aprīlī, salīdzinājumā ar martu, brīvo darba vietu skaits audzis par aptuveni 6000.

Darbinieku trūkums ir arī Pļaviņu novada problēma, un, kā uzsvēra novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, ja patlaban pašvaldībā darbu vēlētos sākt uzņēmējs, kuram būtu nepieciešami kaut vai tikai 20 jauni darbinieki, noteikti rastos problēmas ar to atrašanu. A. Lukss arī norādīja, ka sabiedrībā valda daudz negāciju par ārvalstnieku piesaistīšanu, taču jācenšas nežēloties, bet gan strādāt. «Rīkojam projektu konkursus jaunajiem uzņēmējiem un dažādi cenšamies atbalstīt biznesu, taču pašvaldības iespējas ir ierobežotas, tāpēc piekrītu, ka būtu nepieciešami grozījumu likumā, kas ļautu pašvaldībām saņemt vismaz daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, lai tādējādi būtu lielāka ieinteresētība uzņēmējdarbības vides attīstībai,» piebilda novada domes priekšsēdētājs.

Klātesošie sēdes laikā pārrunāja arī daudz citus būtiskus jautājumus, piemēram, par depozīta sistēmas izveidi atkritumu apsaimniekošanas jomā. LTRK maija nogalē parakstījusi memorandu par paplašinātu depozīta sistēmu Latvijas iedzīvotājiem, kopā ar citām organizācijām vienojoties par principiem, kas būtu ievērojami, izstrādājot depozīta sistēmu. Tie paredz nododamā iepakojuma daudzveidību, sekmējot dažāda veida iepakojuma savākšanu un pārstrādi, tostarp, piemēram, piena un sulu iepakojumu, šampūnu pudeļu, stikla burku u.c., ko klasiskās depozīta sistēmas, kas izveidotas citās valstīs, nepieņem. Svarīgi arī domāt par ekonomisko pamatotību, proti, depozīta sistēmas izveidi, pamatojoties uz precīziem finanšu aprēķiniem un ekonomiskajiem apsvērumiem, un sabalansējot iesaistīto pušu ieguldījumus un sabiedrības ieguvumus. Jāpiebilst, ka Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts veica kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, noskaidrots - vairums (82 %) iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu, nekā patlaban tajā paredzēts.

Pēc LTRK ZRP sēdes dalībnieki iepazinās ar vietējo uzņēmumu – alus darītavu «Bursh», kurā saimnieka Mārtiņa Daģa vadībā ne tikai izdevies atjaunot skaistu īpašumu Aiviekstes upes krastā, bet arī radīt pieprasītu produktu - no ūdens, miežu iesala, apiņiem un rauga gatavotu, uz malkas krāsns vārītu, ozolkoka mucās raudzētu un 30 dienas gatavinātu alu.


Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2017.gadā pārsniedza 14,8 miljardus eiro.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.

Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80. gadu!


Rūta Grikmane,

Sabiedrisko attiecību konsultante

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera