Aiviekstes pagasts

Platība 14 484 ha

Iedzīvotāji 740 (2015.g.)

Teritorija

Aiviekstes pag. Teritorija 1206. g.  Nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā. Cariskās Krievijas laikā tā bija vienīgā Vitebskas guberņas platība, kas iesniedzās Aiviekstes labajā krastā. Aiviekstesd pag. Izveidoja 1922.g., atdalot tā teritoriju no Ungurmuižas pagasta. 1927.-1930.g. Gostiņu miestu pievienoja Pļaviņām, bet 1933.g. Gostiņiem piešķīra pilsētas tiesības, tos atdalot no Aiviekstes pagasta.1935.g. pag. platība bija5093 ha. 1945.g. Aiviekstes pagastā izveidoja Aiviekstes un Brīvzemnieku ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1960.g. Aiviekstes ciemu pievienoja Pļaviņām, bet 1975.g. atjaunoja, un 1990.g. pārveidoja par pagastu. Adfministratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bij. Aiviekstes pag. Daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, tagad nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušo Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.

 

Daba

Aiviekstes pag. Atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma R malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs- pagasta vidusdaļu aizņem Pļaviņu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159.3m vjl., uz A no Odzes ezera. Puduļu sīkpauguru masīvs, A daļā Odzes valnis ar Kāršu kalniem, ZA malā Vesetas-Aronas ieplaka, ZR malā Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl. Pagasta DA robeža iet pa Aivieksti, kuras lejteci pie Gostiņiem applūdina Pļaviņu ūdenskrātuve, kuras vid. Līmenis ir 72 m vjl. Pagasta ZA un DA daļā tek Aiviekstes pieteka Veseta, ZR daļā Pērses pieteka Pelava un tās pieteka Odze, kas iztek no Odzes ezera (pl. 269 ha, liel. Dziļ. 6,6 m). Pārējie ezeri nelieli: Dāmenezers (pl.15.3 ha), Līdacis (11 ha), Spīganas ez. (6,4 ha), Apaļais ez (3,6 ha), Neļaubītis (1,8 ha), Baltenītis (1,6 ha), Līkais ez (1,6 ha), Tulmenītis (1,3 ha), Skaidrais ez. (1,2 ha). Pagasta DA malā plešas pārplūdušie Aiviekstes un Krievciema dolomīta karjeri. Lieli purvi atrodas pagasta A daļā: zemie Bokstu (pl. 335 ha) un Vesetnieku ( 283 ha) purvi, augstais Ķeķeļu purvs ( 177 ha) un Alaižu pārejas purvs (165 ha). Turpat arī Aiviekstes dolomīta atradnes daļa un Mālkalnu māla atradne (izmantota līdz 1962.g.), kā arī nelielas grants un smilts atradnes.

 

Iedzīvotāji

Pie Aiviekstes ietekas Daugavā~1830.g. izveidojās Glazmankas (Gostiņu) miests, kur apmetās galvenokārt ebreji, jo tiem bija liegtas tiesības iegūt īpašumus Vidzemes un Kurzemes guberņās. Arī Krievciemā un Ķūģos apmetās galvenokārt amatnieki un plostnieki. Aiviekstieši aktīvi piedalījušies 1905.g. notikumos. Soda ekspedīcija nošāvusi 4 revolucionārus un nodedzinājusi vienas mājas. I Pasaules Karā nopostītas 18 zemnieku saimniecības, Gostiņos no 192 mājām nopostītas 152 mājas. 1935. gadā pagastā bija 1605. iedz., t. sk. 90,7% latviešu, 8,3% krievu. 1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 3 iedz., 1949.g.- 26 iedz. Tika veidoti lauku ciemati.. 1989.g. Kriškalnos bija 297 iedz., Ķūģos – 87, Īvānos – 45, Maiļupsalā – 39, Lāčos – 33, Mālkalnā – 32, Sirmaušos – 28, Mežezerā (Kurmēnos) - 26 iedzīvotāji.

 

Saimniecība

Lauksaimniecībā izm. zeme 3836 ha, no tiem 1967 ha aizņem aramzeme, 25 ha augļu dārzi, 741 ha – pļavas, 1101 ha – ganības; melioorēti 1896 ha. Meži aizņem 8533 ha, krūmāji – 227 ha, purvi - 106 ha. Aiviekstes pag. šķērso šoseja Rīga- Daugavpils (A6), 1. Šķiras autoceļi Pļaviņas – Madona (P37), Pļaviņas – Ērgļi (P78), 2. Šķiras autoceļi Pļaviņas – Vietalva (V944), Pļaviņas- Krievciems (V924), Koknese – Bērzaune(V915), Pļaviņu – Krustpils un Pļaviņu- Gulbenes dzelzceļa līnija.

Vesetas mūra tilts. L. Kotinas foto

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Puduļu pilskalns un Draudavu senkapi ar krustakmeni. Ievērojams arhitektūras piemineklis ir trīs laidumu akmens tilts (19.gs.) pār Vesetu uz vecā Madonas ceļa; Krievciemā piemiņas akmens Aiviekstes forsēšanas vietā II PK laikā un sarkanarmiešu brāļu kapi. Vesetnieku purvā Vesetas krastos iestiepjas daļa no Vesetas palienes purva dabas lieguma (dib. 1999.g.). Dabas piemineklis ir Vesetas dižozols.

Ievērojamās personības

P. Krumberģis (1823-1880)- dzejnieks, valodnieks, publicists; dz, Bunduļu krogā. J. Sproģis (1835-1916)- arhivārs, etnogrāfs; dz. Siljučos P.Siliņš (pseid. Bangpūtis; 1844-1899)- skolotājs, dzejnieks; dz. Draudavās. A.Krustiņš (1884-1941)- ģenerālis, V.Ambainis (pseid. Odiņš; 1889-1946)- skolotājs, rakstnieks; dz. Īvānos, P. Lapainis (1897-1990)- latviešu leģiona majors. J.Bunduls (1899-1960)-literatūrvēsturnieks; dz. Īvānos. V. Šteinberga (pseid. Laima Kalna; 1943) – dzejniece. J. Lazda (1950)- dzejnieks, D.Īvāns (1955)- žurnālists.