Ausma Pormale

Ausma Pormale (dz. 28.04.1939. Līvānos – 17.11.1979. Rīgā) – dzejniece, dzīvojusi Pļaviņās


„Jums šķiet, ka es nodarbojos ar sīkumiem 
Un smalkumos roku dzīvi. 
Nestrīdēšos; 
Vien norādīšu uz bērnu: 
Skatieties! 
Šis puisītis vai šī meitenīte rāpo.- 
Mums katram savs laiks ir jānorāpo, 
Pirms mēs ceļamies kājās un ejam.” 
!”
 

Pļaviņās dzīvojusi un strādājusi 1959. – 1962. laikrakstā „Daugavas Rīts”, kur publicē arī savus dzejoļus. Spēlē Pļaviņu kultūras nama teātrī, taču pamazām vien viņa arvien ciešāk koncentrējas uz dzeju. Pļaviņu periods beidzas 1962.gadā, kad Ausma Pormale iestājas Vecāko pionieru vadītāju skolā. Saikne ar pilsētiņu Daugavas krastā joprojām nezūd, jo te vēl dzīvo viņas māte Milda Pormale. Strādā arī par sekretāri- mašīnrakstītāju Pļaviņu un Krustpils tautas tiesā, Rīgas rajona izpildkomitejā, Mākslas muzejā, Zinību namā.  

1971. gadā uzņemta Rakstnieku savienībā. Arī pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā bieži jo bieži apmeklējusi Pļaviņas, jo Pļaviņās dzīvojusi dzejnieces māte. 

Dzejas rindas raksturo Ausmas Pormales dzīves jēgas dziļo izpratni un domāšanas ritmu. Dzejnieces vārdos cilvēks tiecas pēc dabas, alkst saules spožuma un skaistuma, skumst par atsvešinātību, tālumu, vientulību. 

Dzejniece pratusi saskatīt un dzejas valodā izteikt sabiedrības sāpi, tālākattīstības un progresa ideju, aicināt uz tāliem zvaigžņu ceļiem un horizontiem. 

Četras dzejoļu grāmatas: „Atveru logu”(1966), „Izturība”(1969), „Zem kokiem klausīties” (1973), „Tāls tāls tāds spožums”(1977); piektā - dzejoļu izlase "Zvaigžņukrusts" (1987)- pēc dzejnieces nāves. 2004. gadā sestā grāmata- dzeja un esejas ārpus krājumiem "Mīlēt mūžam".

„Sniedz vīnu man: 
es gribu dzert, lai jūtu, 
Kā stingums krīt un skan 
ar prieka šķindu,
Kā važas, kuras gadiem ilgi būtu 
ap sirdi tinušās... 
Vai ne to garo rindu, 
Cik ilgi gaidīt vajadzēja gan! 
Sniedz vīnu man: 
es gribu dzert.” 

/ A.Pormale. No Viļa Stakles bibliotēkas novadpētniecības kolekcijai dāvinātā dzejnieces piezīmju blociņa /