Emīlija Prūsa

Emīlija Prūsa (arī Emīlija Prūsas, Prūse; dz. Dzenīte 20.02.1878. Vietalvas pag. Biseniekos - 19.09.1950. Pļaviņās) - rakstniece, sabiedriskā darbiniece 


„Tu neaizmirsti dsvu dzimteni un tautu un savā sirdī paliec tam uzticīgs” 

E. Prūsa, dzimtajā uzvārdā Dzenīte ir Vietalvas Bisenieku saimnieka meita. Dzimusi 1878. gada 20. Februārī Vietalvas ciema „Biseniekos”. 

Pirmā skola – Vietalvas „Grīvas”Vienpadsmit gadu vecumā E. Prūsa sāk mācīties Vietalvas ministrijas skolā, kuras pārzinis ir tolaik pazīstamais literāts un sabiedriskais darbinieks Juris Kalniņš- Prātkopis. 

1896. gadā Prūsa nokārto mājskolotājas eksāmenus. Divus gadus viņa darbojas Latvijā, pēc tam Krievijā. 

1904. gada vasarā Pēterpilī viņa salaulājas ar lietuvieti Ādamu Prūsu. 

1918. g. Prūsi pārceļas uz dzīvi Viļņā, bet, kad Viļņu sagrābj panu Polija, dodas uz Kauņu. 1922. g. E. Prūsa šķiras no vīra un atgriežas Latvijā, iegūst īpašumā nelielu māju Pļaviņās, Meža ielā 21. 

Romānā „Gaismu sauca, gaisma ausa” („Senā Saulvede” saraksta 40. gados, izdod 2000.g.) tēlots tautiskās atmodas laiks Vietalvas apkārtnē, tajā savijas kultūrvēsturisku faktu materiāls ar autores izdomu. 

Pirmie dzejoļi publicēti 1896. Gadā „Baltijas Vēstnesī”. Jaunā autore parakstās ar pseidonīmu Vijolīte un Grietiņa. 

Vienīgā dzejas antoloģija, kur sastopams E. Prūsas vārds, ir Kaudzīšu Matīsa krājums „Smaidi un asaras”. 

Pirmais E.Prūsas prozas darbs „Ziemelis” publicēts „Baltijas Vēstneša” pielikumā1897. Gadā Prūsas galvenie darbi ir romāni „Itāliete”, „Kunigas Kairis”, „Laimīgā Putānija”. 

Dramaturģijā nozīmīgākais sacerējums „Baltais Jātnieks”, kas ir rādīts Dailes teātrī pēc romāna „Kunigas Kairis” motīviem. 

E. Prūsas nodarbojās arī ar tulkošanu, šeit atzīmējams vācu rakstnieka R. Fosa romāna „Divi cilvēki” tulkojums, kā arī lietuviešu rakstnieku darbu latviskojums „Lietava sveicina”. 

Rakstniece mirusi 1950. Gada 19. septembrī, apglabāta Pļaviņās Bārukalnā.