Kārlis Štrāls

Kārlis Štrāls (25.11.1880. Stukmaņu (Pļaviņu) pagasta Bebrulejā -15.03.1970. Pļaviņās, apbedīts Pļaviņās, Bārukalna kapos) - rakstnieks 


„...nevis vien ārējais lielums un stiprums noteic tautas augstāko patieso vērtību cilvēces attīstībā, bet gan viņas gara lidojumu cēlums, viņas sasniegumi zinātnē, mākslā, tikumos.

Dzimis Stukmaņu pagastā, Daugavas plostnieka, ādmiņa ģimenē. No 1886.g. mācījies Bebrulejas pirmmācības skolā, pēc tam Stukmaņu muižas skolā, vēlāk Kokneses pareizticīgo draudzes skolā. No trīspadsmit gadu vecuma skolas gaitas pārtraucis, strādājis gan lauku darbus, gan par plostnieku, gan pārcēlāju. Turpmākā izglītība iegūta pašmācības ceļā.  

 Pirmā publikācija 1902. gadā. No 1902. līdz 1905. gada rudenim dienējis armijā 24. Simbirskas kaujinieku pulkā Polijā, kad ticis atvaļināts kā rezerves virsnieks. Atgriežas Rīgā, strādā laikrakstā „Latvija” redakcijā, izdevis un rediģējis laikrakstu „Plēsums”. 

1906- 1907. Piedalījies dekadentu žurnāla „Dzelme” dibināšanā, bijis tā redaktors. 

I PK bijis virsnieks, pēc smaga ievainojuma ārstējies Maskavā, tad atgriezies Rīgā. Kara notikumus K. Štrāls apraksta romānā „Karš”, stāstu krājumos „Dieviņa ļaudis”,  „Likteņi” un poēmā „Kauja pie Glemu Liepas”, atklājot kara necilvēcību un bezjēdzību. 

No 30. gadiem līdz mūža nogalei dzīvojis Pļaviņās, savās mājās „Skaldulejās” ar sievu Johannu Zelmu (dz. Veinbergu)  un bērniem Ilzi, Daci, Jāni un Austru. „Skaldulejās” bieži viesojas gan Pļaviņu inteliģence, gan viesi no Rīgas.  

Atzīmējot rakstnieka 100.  gadadienu, 1981. gadā iznāca literatūrvēsturnieka Arnolda Būmaņa sagatavotā grāmata „Kārlis Štrāls”.