Vietalvas pagasts

Platība 13 043,2 ha

Iedzīvotāji 813 (2015.g.)

Teritorija

Vietalva pirmoreiz minēta 1361.g. Vidzemes bruņniecības arhīva materiālos. 1935.g. Vietalvas pagasta platība bija 8100 ha. 1945.g. pagastā izveidoja Salas un Vietalvas ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. Vietalvas ciemam 1954.g. pievienoja Salas, 1960.g. – Odzienas ciemu.1990.g. Vietalvas ciema teritorijā atjaunoja Vietalvas pagastu.

Daba

Vietalvas pagasta lielākā daļa atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, DR mala – Viduslatvijas (Madlienas) nolaidenumā. Reljefs paugurains, virsas augstums pagasta DR daļā 92,6 m vjl., augstākie pauguri – Aizkalnes (211,6 m vjl.), Birznieku (207,7 m vjl.), Ragāru (193,4 m vjl.) kalns. Pagastu Z-D virzienā šķērso Veseta- Aiviekstes labā pieteka. Pagasta Z daļā Veseta nelielā posmā ir robežupe, Vietalvas apkainē tā plūst pa senleju, kuras augstos krastus klāj mežs, abpus upei atrodas pļavas. Pērse pagasta R un DR nelielā posmā ir robežupe.Pelva (Pelve) – Pērses kreisā pieteka- tek pa pagasta R daļu. Vairāki nelieli ezeriņi: Alvīšezers (pl.14 ha), Apezers (3 ha), Vabulītis (3 ha), Baltenītis (2 ha), Miķelēnu ez., Zvanezers. Lielākās ūdenstilpnes ir Dīriķu ūdenskrātuve un Alunēnu dīķis. Meži aizņem 43,6% pagasta platības, lielākie mežu masīvi- Tautonas un Mailes mežs. Vesetas grants un smilts atradne (krājumi 10,89 mlj m3).

Iedzīvotāji

1905. g. revolūcijas laikā nodedzināta Odzienas pils, soda ekspedīcija Odzinā 8 cilvēkus nošāva un 5 apcietināja, Vietalvā 8 nošāva, 3 spīdzināja. 1935.g. Vietalvas pagastā bija 1256 iedz., t.sk. 95,5% latviešu, 1,4% krievu, 1,2% vāciešu, 1% poļu, ebreji; Odzienas pagastā- 1513 iedz., t. sk. 97% latviešu, 1,1% krievu, vāciešu, poļu, ebreju. Padomju okupācijas varas iestādes1941. g. izsūtīja 26 vietalviešus un odzieniešus, 1949.g.-132. Pie Vietalvas 1944. G. augustā notika sīvas vācu un uzbrūkošā padomju karaspēka kaujas. 1989. g. Vietalvā bija 289 iedz., Odzienā- 139, Alūnēnos- 49, Norās – 41, Bitēs- 34, Benckalnos- 26 iedzīvotāji.

Saimniecība

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 5967,8 ha no tiem 3924,6 ha aizņem aramzeme, 24,3 ha- augļu dārzi, 427,9 ha - pļavas, 1591,0 ha- ganības, meliorēti 2700,3 ha. Meži aizņem 5687, 5 ha, krūmāji -253,7 ha, purvi – 308 ha. Pagastu šķērso 1. Šķiras autoceļš Pļaviņas – Ērgļi (P78), 2. Šķiras autoceļi Koknese-Odziena-Vietalva-Indrāni (V916), Vietalva-Sausnēja-Irši (V917), Alunēni-Bites-Salānieši (V923), Alunēni- Irši (V942), Pļaviņas- Jaunāmuiža (V944)

Odzienas pils, Pļaviņu TIC foto

Kultūras un dabas pieminekļi

Kultūrvēsturisks piemineklis ir Odzienas pils, , ko 19.gs. vidū cēlis barons fon Brimmers, tā ir izteiksmīga neogotikas pils Latvijā. Vēsturiska liecība ir II PK karā kritušo sarkanarmiešu brāļu kapi un tur uzstādītais piemineklis (1968.g. tēln. V. Albergs un Z. Zvāra, arhit. E. Šēnbergs). Vesetas krastos atrodas daļa no Vesetas palienes purva dabas lieguma (dib. 1999.g.). Jaunāsmuižas dižozols (apkārtmērs 7,8 m)un dzejnieka Ausekļa ozols. Nozīmīgi dabas objekti ir Jurģīšu un Pendēru akmens.

Ievērojamās personības

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas dzimuši vai dzīvojuši Vietalvas vai Odzienas pagastā: P. Āboliņš (1886-1919), A. Iksēns (1888-1962), K. Lejiņš (1891-1941), J. Žīds (1892-1959), V. Dūms (1892-1940), J. Saulītis (1894-1919), V. Jankavs (1895-1942), K. Šulcs (1896-1972), J. Reingolds (1897-1976), P. Iksēns (1898-1968), A. Dzenītis (1900-1963), E. Krūmiņš (1900-1942), P. Zālītis ( 1900-1928).

J. Kalniņš (pseid. Prātkopis; 1847-1919)- žurnālists, skolotājs, tautiskās atmodas laikmeta darbinieks; 1870. - 1881.g. strādājis Vietalvas skolā. J. Bēķis (1847-1937)- skolotājs un lauksaimnieks, pirmā latviešu lauku biedrības nama (1885.g.) cēlājs Vietalvā, apb. ar TZO; dz. Odzienas Mežsētās. Pērsietis ( īst.v. K. Zemītis; 1862-1901)- rakstnieks, 1878.-1880. g. mācījies Vietalvas draudzes skolā. A. Krumbergs (1864-1897)- ārsts, inteliģences kustības Jaunā strāva dalībnieks. E. Prūsa (1878-1950)- rakstniece, sarakstījusi grāmatu „Gaismu sauca, gaisma ausa” par Vietalvas novada vēsturi. A.Mežsēts (1890-1977)- rakstnieks, tulkotājs un grāmatizdevējs; 1907.g. beidzis Vietalvas draudzes skolu. J. Eiduks (1897-1943)- rakstnieks, literatūrkritiķis. A. Rocēns (1907-1988)- izcils ķirurgs, 1949.-1965.g. P.Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas nodaļas vadītājs.